miņa1
miņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miņa | miņas |
| Ģen. | miņas | miņu |
| Dat. | miņai | miņām |
| Akuz. | miņu | miņas |
| Lok. | miņā | miņās |
2.poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: daudzskaitlis Atmiņas (3).
3.novecojis Jēga, nojauta.
Stabili vārdu savienojumi(Nav) ne miņas. (Nav) ne ziņas, ne miņas. Izskriet no prāta; izskriet no miņas. Pazust bez miņas.
- (Nav) ne miņas frazēma — 1. Saka, ja par dzīvu būtni vai priekšmetu nekas vairs nav zināms2. Saka, ja no kā nekas nav palicis pāri
- (Nav) ne ziņas, ne miņas frazēma — saka, ja par dzīvu būtni nekas vairs nav zināms
- Izskriet no prāta; izskriet no miņas sarunvaloda — aizmirsties
- Pazust bez miņas frazēma — pazust tā, ka nekas vairs nav zināms
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vietā, kur tam vajadzētu atrasties nav ne miņas no nosaukuma.
- No omulīgā, 120 kilogramu smagā vīra vairs nav ne miņas.
- Šajā svinīgajā solījumā jeb deputāta zvērestā nav ne miņas no atturēšanās.
- Un tad no tiem – ne ziņas ne miņas līdz rudenim.
- Mācītājs bija piecēlies, un viņā nebija ne miņas no noguruma.