miņa2
miņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | miņa | miņas |
| Ģen. | miņas | miņu |
| Dat. | miņai | miņām |
| Akuz. | miņu | miņas |
| Lok. | miņā | miņās |
1.novecojis Pēda, nospiedums.
1.1.parasti formā: daudzskaitlis Dzīvnieka pēdas nospiedums augsnē, sniegā u. c.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vietā, kur tam vajadzētu atrasties nav ne miņas no nosaukuma.
- No omulīgā, 120 kilogramu smagā vīra vairs nav ne miņas.
- Šajā svinīgajā solījumā jeb deputāta zvērestā nav ne miņas no atturēšanās.
- Un tad no tiem – ne ziņas ne miņas līdz rudenim.
- Mācītājs bija piecēlies, un viņā nebija ne miņas no noguruma.