aizzēģelēt1
aizzēģelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizzēģelēju | aizzēģelējam | aizzēģelēju | aizzēģelējām | aizzēģelēšu | aizzēģelēsim |
| 2. pers. | aizzēģelē | aizzēģelējat | aizzēģelēji | aizzēģelējāt | aizzēģelēsi | aizzēģelēsiet, aizzēģelēsit |
| 3. pers. | aizzēģelē | aizzēģelēja | aizzēģelēs | |||
Pavēles izteiksme: aizzēģelē (vsk. 2. pers.), aizzēģelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizzēģelējot (tag.), aizzēģelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizzēģelētu
Vajadzības izteiksme: jāaizzēģelē
Burājot attālināties; burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Ja aizzēģelēts, tad pēc likuma nedrīkst vērt vaļā.
- Raugiet, lūdzami, tā ierīkot un sapakāt, ka viss salīstu lielajā, melnajā čumodānā, kuru tad [var] striķiem sasiet un aizzēģelēt vai aizplombēt.
- Un tavs gredzens lai tās aizzēģelē
- Kad Juris vakarā no zirgu barošanas ienāca istabā , viņš , citiem nemanot , pamāja Lienei , lai izejot otrā istabā , kur tai iedeva vēstules vīzē salocītu un aizzēģelētu papīru
- Kad visi bījuši mucā iekšā, tad Zālamāns aizgrūdis spundi priekšā, aizsitis cieti un aizzēģelējis ar savu gredzenu.