izčāpot
izčāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izčāpoju | izčāpojam | izčāpoju | izčāpojām | izčāpošu | izčāposim |
| 2. pers. | izčāpo | izčāpojat | izčāpoji | izčāpojāt | izčāposi | izčāposiet, izčāposit |
| 3. pers. | izčāpo | izčāpoja | izčāpos | |||
Pavēles izteiksme: izčāpo (vsk. 2. pers.), izčāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izčāpojot (tag.), izčāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izčāpotu
Vajadzības izteiksme: jāizčāpo
1.Čāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml).
2.Čāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc laika sieva Gunta nāca no vannassistabas un pamanīja Gredzenu, lepni izčāpojot no istabas.
- Šajā dienā visas Sliņķīšu vistu olas izrāpjas no perēkļiem, izčāpo no kūtiņām un iet pastaigāties pa ciemu.
- Amizantais lāčuks pats atrada izeju un, it kā pastaigas pa slimnīcu viņam būtu ierasta lieta, mierīgi izčāpoja ārā.
- Dabas neskartību, jūras un smilšu tīrību par piemērotu atzīst arī daudzie bruņurupuči, kas diezgan bieži šeit izčāpo krastā.
- Žanis gausi slējās kājās, brīdi pastāvēja, atspiedies pret aizgalda malu, un tad grīļīgā solī izčāpoja laukā no kūts.