vārpucis
vārpucis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | vārpucis | vārpuči |
Ģen. | vārpuča | vārpuču |
Dat. | vārpucim | vārpučiem |
Akuz. | vārpuci | vārpučus |
Lok. | vārpucī | vārpučos |
1.Vēja savīti labības, linu u. tml. augu stiebri.
2.Skarbā sūrene ("Polygonum scabrum").
3.Apļveidā savijušos matu vai dzīvnieka spalvu laukums, piemēram, uz dzīvnieka galvas, pieres vai muguras.
Avoti: MiV, Aug2