vērputa
vērputa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vērputa | vērputas |
| Ģen. | vērputas | vērputu |
| Dat. | vērputai | vērputām |
| Akuz. | vērputu | vērputas |
| Lok. | vērputā | vērputās |
1.Vārpata.
2.Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
Avoti: ME