izšļākties
izšļākties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izšļācos | izšļācamies | izšļācos | izšļācāmies | izšļākšos | izšļāksimies |
| 2. pers. | izšļācies | izšļācaties | izšļācies | izšļācāties | izšļāksies | izšļāksieties, izšļāksities |
| 3. pers. | izšļācas | izšļācās | izšļāksies | |||
Pavēles izteiksme: izšļācies (vsk. 2. pers.), izšļācieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšļācoties (tag.), izšļākšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšļāktos
Vajadzības izteiksme: jāizšļācas
Šļācot, ar šalti izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš izšņauca degunu un no turienes kā no strūklakas izšļācās ūdens.
- Kaut kā spiedu, skrūvēju vaļā, un krēms izšļācās.
- Un atkal pār Romānu “ izšļācās” neuzticēšanās un aizdomīgums.
- Tā neplūst, bet izšļācas," viņš stāstījis.
- Tā daļiņas kopā ar viļņu galotņu putām izšļācas Austrālijas, Amerikas vai Āfrikas krastos.