izšļaucīt
izšļaucīt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izšļauku | izšļaukām | izšļaucīju | izšļaucījām | izšļaucīšu | izšļaucīsim |
2. pers. | izšļauki | izšļaukāt | izšļaucīji | izšļaucījāt | izšļaucīsi | izšļaucīsiet, izšļaucīsit |
3. pers. | izšļauka | izšļaucīja | izšļaucīs |
Pavēles izteiksme: izšļauki (vsk. 2. pers.), izšļaukiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izšļaukot (tag.), izšļaucīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izšļaucītu
Vajadzības izteiksme: jāizšļauka
Lēni izstaipīt (ķermeņa daļas).
Avoti: LLVV