atbrist
atbrist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atbrienu | atbrienam | atbridu | atbridām | atbridīšu | atbridīsim |
| 2. pers. | atbrien | atbrienat | atbridi | atbridāt | atbridīsi | atbridīsiet, atbridīsit |
| 3. pers. | atbrien | atbrida | atbridīs | |||
Pavēles izteiksme: atbrien (vsk. 2. pers.), atbrieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atbrienot (tag.), atbridīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atbristu
Vajadzības izteiksme: jāatbrien
1.Brienot atkļūt šurp; brienot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Brist šurp.
2.Brienot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Brist nost (sānis, atpakaļ).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, es atbridu šurp un uzreiz pieklauvēju pie durvīm.
- Pa lietu un drēgnumu Noa bija atbridis līdz mājai.
- Bija pagājis mēnesis, kopš, februāra sniegos samērcētām kājām, atbridu līdz mātes mājām.
- Svētais vīrs pagalmā ienāca no aizsnigušās olnīcas puses, atbrida līdz ķirsim, ieraudzīja pie trim stateniski saslietajiem baļķēniem iekārto sušķi un apstājās.
- Droši vien nekas tāds, kas nebūtu atgadījies jau iepriekš – piemēram, tagad, kad sēžu iekšpagalmā, skumji atspiedis zodu pret pudeles kakliņu un domājot par šeit dzīvojošo suni, kurš pastaigājas viens un pa kura pēdām esmu šurp atbridis bez kāda saprotama nolūka.