atbrīvēt
atbrīvēt apvidvārds
Atļaut, atvēlēt, padarīt brīvu, pieejamu.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un zibēja Mihaila cirvis, nogāztos stumbrus no zariem atbrīvējot.
- Sirmais no tiesas jutās cik necik atbrīvēts no viņam nodarītā mūžņu skādējuma, ar viltu apstulbinot viņam debespuses pašā lūžņas vidū.
- Pat ja mums izdodas atbrīvēt dažas stundas, mēs īsti vairs nezinām, ko ar tām iesākt ..... Šis iesākums, lika apsēsties un turpināt lasīt.
- Laiku vienmēr var atbrīvēt
- Bet, atbrīvēdami ceļu jaunai dzīvei, šie skaidrie, augstie prāta gari nedeva pašas jaunās dzīves un jauna satura priekš jaunas dzīves; viņi bija, tāpat kā citā laikā Voltērs, vairāk formāli, kārtojoši ģēniji, nevis jaunuradoši spēki.