cēksnis
cēksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | cēksnis | cēkšņi |
Ģen. | cēkšņa | cēkšņu |
Dat. | cēksnim | cēkšņiem |
Akuz. | cēksni | cēkšņus |
Lok. | cēksnī | cēkšņos |
Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
Avoti: ĒiV