cēksnis
cēksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cēksnis | cēkšņi |
| Ģen. | cēkšņa | cēkšņu |
| Dat. | cēksnim | cēkšņiem |
| Akuz. | cēksni | cēkšņus |
| Lok. | cēksnī | cēkšņos |
Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
Avoti: ĒiV