cērknis
cērknis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cērknis | cērkņi |
| Ģen. | cērkņa | cērkņu |
| Dat. | cērknim | cērkņiem |
| Akuz. | cērkni | cērkņus |
| Lok. | cērknī | cērkņos |
Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.).
Avoti: ĒiV