ciris
ciris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ciris | ciri |
| Ģen. | cira | ciru |
| Dat. | cirim | ciriem |
| Akuz. | ciri | cirus |
| Lok. | cirī | ciros |
2.sarunvaloda Tūļa, lempis.
Avoti: ĒiV, KiV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzreiz ciris sprūk no kāta nost — nekad taču tā nenotiek!
- – Ka tevi jupis, tas tak ir mans pazudušais ciris!
- Kad samtenes jau ziedos, viss smukums ar ciri jāiekapā zemē.
- – Jā, varbūt tiešām, kamēr paša ciris pazudis, jāaizņemas no Franča.
- – Patiešām, te viens ciris ir!