cērksnis
cērksnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cērksnis | cērkšņi |
| Ģen. | cērkšņa | cērkšņu |
| Dat. | cērksnim | cērkšņiem |
| Akuz. | cērksni | cērkšņus |
| Lok. | cērksnī | cērkšņos |
Cirvis, ar ko darina vienkoča traukus (siles, abras u. tml.); cērknis.
Avoti: ĒiV