cekulainis
cekulainis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; lieto: paretiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cekulainis | cekulaiņi |
| Ģen. | cekulaiņa | cekulaiņu |
| Dat. | cekulainim | cekulaiņiem |
| Akuz. | cekulaini | cekulaiņus |
| Lok. | cekulainī | cekulaiņos |
cekulaine sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cekulaine | cekulaines |
| Ģen. | cekulaines | cekulaiņu |
| Dat. | cekulainei | cekulainēm |
| Akuz. | cekulaini | cekulaines |
| Lok. | cekulainē | cekulainēs |
Tas (parasti putns), kam ir cekuls.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par laimi, pavisam novārtā atstāti cekulaiņi netika, un pirms pārdesmit gadiem viņi atgriezās modē.
- Cekulaiņi ir ļoti mīļi un sirsnīgi pret saimniekiem, taču viņi jūtas labāk, ja nav vienīgie mājdzīvnieki ģimenē.