frizēt
frizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | frizēju | frizējam | frizēju | frizējām | frizēšu | frizēsim |
| 2. pers. | frizē | frizējat | frizēji | frizējāt | frizēsi | frizēsiet, frizēsit |
| 3. pers. | frizē | frizēja | frizēs | |||
Pavēles izteiksme: frizē (vsk. 2. pers.), frizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: frizējot (tag.), frizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: frizētu
Vajadzības izteiksme: jāfrizē
Mazgāt, veidot, apgriezt, sakārtot u. tml. (matus); skūt (bārdu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa raksta: “ Ar kādu rūpību, mīļumu tiekam frizēti!
- Man vakardien viens no paziņām, kur es eju frizēt bārdu...
- Frizē bišons lieliski saprotas ar saimnieku un viegli pakļaujas dresūrai.
- Viņš vārdus presē un frizē, atņemot tiem visu, kas lieks.
- Igaunijas dāmas, ļaujiet savus matus sakārtot igauņu frizē tavās.