aizvelt
aizvelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizveļu | aizveļam | aizvēlu | aizvēlām | aizvelšu | aizvelsim |
| 2. pers. | aizvel | aizveļat | aizvēli | aizvēlāt | aizvelsi | aizvelsiet, aizvelsit |
| 3. pers. | aizveļ | aizvēla | aizvels | |||
Pavēles izteiksme: aizvel (vsk. 2. pers.), aizveliet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizveļot (tag.), aizvelšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizveltu
Vajadzības izteiksme: jāaizveļ
1.Veļot attālināt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Velt prom.
1.2.Veļot aizgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
2.Veļot aizsprostot.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Upe savu varenību nodemonstrēja, ik pa laikam ar straumes spēku aizveļot kādu palielu kalnu akmeni.
- Kristus kapam aizvelts liels akmens priekšā.
- Dārznieks Jāzeps no Arimatejas Jēzu ietina līķautā un guldīja kapā — klints alā, priekšā aizveļot akmeni.
- Viņš nogaida vakaru, kur nezvēri savā miteklī salasījušies, un tad aizveļ lielu akmeni mitekļa caurumam priekšā.
- Nepareizā vietā uzcelta māja, nocirsts koks, aizvelts akmens vai sagandēts ūdens varēja sadusmot šeit mītošos ješenus un lā.