aizsapņot
aizsapņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizsapņoju | aizsapņojam | aizsapņoju | aizsapņojām | aizsapņošu | aizsapņosim |
| 2. pers. | aizsapņo | aizsapņojat | aizsapņoji | aizsapņojāt | aizsapņosi | aizsapņosiet, aizsapņosit |
| 3. pers. | aizsapņo | aizsapņoja | aizsapņos | |||
Pavēles izteiksme: aizsapņo (vsk. 2. pers.), aizsapņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizsapņojot (tag.), aizsapņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizsapņotu
Vajadzības izteiksme: jāaizsapņo
Sapņos, fantāzijā nonākt (līdz kādam laika posmam, notikumam u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurš gan nevar tādus iedomāties: viņu aizsapņotās bērnu actiņas aiz raga brillēm, plati, bāli vaigi, gausīga balss, fatālisms žestos un domāšanas veidā.
- Cilvēki nez kāpēc nolēma, ka man labāka dzīvošana būs mājās, atvēlēja manām pastaigām un medībām trešā stāva lodžiju un palodzes, un man nesagādāja grūtības aiz astes noķert kādu aizsapņojušos zvirbuli!
- Viņa bija sīka auguma tumšmate, gadus divdesmit piecus veca, ar vienkāršiem, neuzkrītošiem vaibstiem un padevīgu, aizsapņojušos skatienu; viņas seja, kas nebija ne īpaši pievilcīga, ne īpaši izteiksmīga, man šķita nez kur redzēta, un tāpat jau nez kur dzirdēts man likās arī viņas runasveids ar maigām toskāniešu intonācijām.
- Vienīgi viena kārtīga mežavimba pakaitināja vienu aizsapņojušos kolēģi , uzgriezdama pamatīgu mutuli pie viņa mušas
- Kas aiztur D. Eversas aizsapņojušos Elīdu šajā miera ostā , kurā viņa paliks uz mūžu