irbīte
irbīte apvidvārds
1.Dem. → irbe.
2.Neliels (salmu, klūgu u. tml.) saišķis, kūlis.
3.Varde.
Avoti: ĒiV, ViV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - vieglu gaitu, čaklai kā irbītei, svaigai kā rīta rasiņai.
- No buljona, kur sautējās, uztaisa mērci un saliek atpakaļ irbītes.
- Tā kā irbītes, visi tik fiksi, tik fiksi.
- “Un kā pēc revolūcijas un pēc kara izdevās pagatavot irbīšu kotletes?”
- Māris mācījās gatavot irbītes un viltotos zaķus, bet tad uzdrīkstējās savam sapnim — fizioterapijai.