irbulis
irbulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | irbulis | irbuļi |
| Ģen. | irbuļa | irbuļu |
| Dat. | irbulim | irbuļiem |
| Akuz. | irbuli | irbuļus |
| Lok. | irbulī | irbuļos |
1.Samērā tievs stienītis, kociņš, parasti apaļš, ar smailiem galiem.
Stabili vārdu savienojumiTaisnais koka irbulis.
- Taisnais koka irbulis vārdkoptermins; joma: jūrniecība — mālšpiks - cieta koka vai metāla ķīļveida irbulis takelāžas darbiem, piemēram, špleisēšanai
2.joma: botānika Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
3.joma: informātika Rādītājierīce, ko lieto, lai izmantojot ciparošanas planšeti, zīmētu attēlus displeja ekrānā vai norādītu uz kādu tajā redzamās izvēlnes elementu.
5.žargonisms Vieninieks (atzīme skolā).
Avoti: LLVV, JūVM, VV, SLG, D3
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad viņa izņēma no kabatas irbuli un rūpīgi iztīrīja zirga nagus.
- Ķīļu raksts tika rakstīts uz māla plāksnītēm ar neasiem irbuļiem.
- Irbulis – cits, ne tas pats – ieurbās deniņos.
- Mazākam gaisa pūķim līstītes ir iespējams aizstāt pat ar koka grilam domātiem irbuļiem.
- Senajā Romā attīstījās rakstība uz vaska dēlišiem ar irbuli.