irbulītis
irbulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | irbulītis | irbulīši |
| Ģen. | irbulīša | irbulīšu |
| Dat. | irbulītim | irbulīšiem |
| Akuz. | irbulīti | irbulīšus |
| Lok. | irbulītī | irbulīšos |
Dem. → irbulis.
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Suši var ēst gan ar irbulīšiem, gan arī ar pirkstiem.
- Šim nolūkam izmanto koka irbulīšus vai arī aizšuj ar kulinārijas diegu.
- Pie kātiņa katru tomātu pāris reizes sabaksta ar asu koka irbulīti.
- Lai gan izrādījās, ka pats šefpavārs personīgi dod priekšroku irbulīšiem.
- Koka irbulītis ar bumbiņu galā tiek iesprausts pudelītē ar ēterisko eļļu.