kompromiss
kompromiss vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kompromiss | kompromisi |
Ģen. | kompromisa | kompromisu |
Dat. | kompromisam | kompromisiem |
Akuz. | kompromisu | kompromisus |
Lok. | kompromisā | kompromisos |
1.Vienošanās, izlīgums (starp cilvēkiem ar pretējiem, atšķirīgiem uzskatiem, starp atšķirīgiem virzieniem u. tml.), kas panākts, savstarpēji piekāpjoties.
2.Vienošanās par šķīrējtiesu (parasti starptautiskajās tiesībās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr pedagoģisko darbinieku trūkums skolās iestāžu vadītājiem lika iet uz kompromisiem.
- Šo inovāciju definīciju patiešām var uzskatīt par veiksmīgu esošo viedokļu kompromisu.
- Ja šāda sintēze neizdodas, tālāk jāmeklē kompromiss jeb daļēja piekāpšanās.
- Ģimenes dzīvē iespējamas nelielas nesaskaņas, taču tu spēsi panākt kompromisu.
- Tāpēc deputāti vienojās par kompromisu – atlikt akcīzes piemērošanu uz gadu.