aizslēpot
aizslēpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizslēpoju | aizslēpojam | aizslēpoju | aizslēpojām | aizslēpošu | aizslēposim |
2. pers. | aizslēpo | aizslēpojat | aizslēpoji | aizslēpojāt | aizslēposi | aizslēposiet, aizslēposit |
3. pers. | aizslēpo | aizslēpoja | aizslēpos |
Pavēles izteiksme: aizslēpo (vsk. 2. pers.), aizslēpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizslēpojot (tag.), aizslēpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizslēpotu
Vajadzības izteiksme: jāaizslēpo
1.Slēpojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Slēpot prom; slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad viņam bija vairāk nekā 40 sekunžu pārsvars, viņš aizslēpoja pa nepareizo trasi.
- Aizslēpos aiz kolonnas un uzmanīgi virzījos tuvāk balsīm.
- Pāris minūšu gājienā var nokļūt atpūtas kompleksā " Milzkalns" vai arī turp var aizslēpot.
- Vinogradovs aizslēpoja līdz distances pusei, bet tad izstājās, noslēdzot savas pirmās olimpiskās spēles karjerā.
- Visai noskumuši cits pēc cita sāniski uzkāpjam kalnā un aizslēpojam, kā nu kurš, līdz ceļam.