postulēt
postulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | postulēju | postulējam | postulēju | postulējām | postulēšu | postulēsim |
| 2. pers. | postulē | postulējat | postulēji | postulējāt | postulēsi | postulēsiet, postulēsit |
| 3. pers. | postulē | postulēja | postulēs | |||
Pavēles izteiksme: postulē (vsk. 2. pers.), postulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: postulējot (tag.), postulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: postulētu
Vajadzības izteiksme: jāpostulē
Izvirzīt (principu, atzinumu u. tml.) postulāta veidā.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neskatoties uz postulēto līdztiesības prioritāti, sabiedrībā joprojām vērojama dzimtes diskriminācija.
- Abas varas postulēja, ka pretendē uz visas Korejas pussalas pārvaldi.
- Jaunākā teorija postulē, ka Tritons tika satverts trīskāršā ķermeņu sadursmē.
- Postulēja ticības prioritāti pār saprātu: filozofija esot tikai ticības kalpone.
- Postulēja, ka cilvēka būtībai varot pietuvoties ar dažādām zinātniskām metodēm.