paleocēns
paleocēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: ģeoloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | paleocēns | paleocēni |
| Ģen. | paleocēna | paleocēnu |
| Dat. | paleocēnam | paleocēniem |
| Akuz. | paleocēnu | paleocēnus |
| Lok. | paleocēnā | paleocēnos |
Paleogēna vissenākā epoha (pirms 67-58 mlj gadu).
Avoti: LLVV, LD
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Paleocēns nomainīja Mezozoja ēras augškrīta epohu un beigās pārgāja eocēna epohā.
- Paleocēnu no eocēna apjoma 1874. gadā izdalīja vācu paleobotāniķis Vilhelms Šimpers.
- Paleogēns tiek dalīts 3 epohās: paleocēnā ( 10,0 mlj.
- Vissenākie fosilie atradumi Āzijas austrumos attiecas uz paleocēna beigām un eocēna sākumu.
- Senākā zināmā hameleonu fosilija no paleocēna vidus ir atrasta Ķīnā.