atjoņot
atjoņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atjoņoju | atjoņojam | atjoņoju | atjoņojām | atjoņošu | atjoņosim |
| 2. pers. | atjoņo | atjoņojat | atjoņoji | atjoņojāt | atjoņosi | atjoņosiet, atjoņosit |
| 3. pers. | atjoņo | atjoņoja | atjoņos | |||
Pavēles izteiksme: atjoņo (vsk. 2. pers.), atjoņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atjoņojot (tag.), atjoņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atjoņotu
Vajadzības izteiksme: jāatjoņo
1.Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Joņot šurp.
1.2.pārnestā nozīmē Par vēju.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz, viņam meditējot, atjoņojuši divi stipri uztraukušies jauni aristokrāti.
- Potjomkins atjoņo uz Pēterburgu, un tad viss arī sākas.
- Atjoņoja pie manis, apķērās apkārt un izbrīnījusies iesaucās:
- Atjoņojusi viņa metās pie manis, apķērās ap kaklu un vairs nelaida vaļā.
- Es atjoņoju pēc skuķiem – dod kilogramu uz deguna!