aizklumburot
aizklumburot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizklumburoju | aizklumburojam | aizklumburoju | aizklumburojām | aizklumburošu | aizklumburosim |
| 2. pers. | aizklumburo | aizklumburojat | aizklumburoji | aizklumburojāt | aizklumburosi | aizklumburosiet, aizklumburosit |
| 3. pers. | aizklumburo | aizklumburoja | aizklumburos | |||
Pavēles izteiksme: aizklumburo (vsk. 2. pers.), aizklumburojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklumburojot (tag.), aizklumburošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklumburotu
Vajadzības izteiksme: jāaizklumburo
Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties; neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz kurieni viņš aizklumburoja?
- Alfrēds, labu brīdi iekšā parunājies ar Purvmaļu saimnieku, jau pirms lietus bija aizklumburojis pa taku atpakaļ – uz Grietu lāgā pat nepaskatīdamies, lielo pudeli padusē iežmiedzis.
- Tomēr šoreiz tas nebija vajadzīgs, jo, kad doktora desa piegrūda atvērto pudeli pakritušajam pie deguna, bruņinieks atjēdzās un, divu asinsdesu balstīts, spēja pats aizklumburot no arēnas.
- Aizklumburoju pa trasi pārsimts metrus uz priekšu tur kur grūti pabraukt ar
- Un tā labu brīdi ap to priedi riņķojām, kamēr tas teļš ( maziņš vēl) lēni aizklumburoja tālāk.