aizklunkurot
aizklunkurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizklunkuroju | aizklunkurojam | aizklunkuroju | aizklunkurojām | aizklunkurošu | aizklunkurosim |
| 2. pers. | aizklunkuro | aizklunkurojat | aizklunkuroji | aizklunkurojāt | aizklunkurosi | aizklunkurosiet, aizklunkurosit |
| 3. pers. | aizklunkuro | aizklunkuroja | aizklunkuros | |||
Pavēles izteiksme: aizklunkuro (vsk. 2. pers.), aizklunkurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizklunkurojot (tag.), aizklunkurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizklunkurotu
Vajadzības izteiksme: jāaizklunkuro
Grīļīgā gaitā, klūpot, krītot aiziet.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizklunkuroja līdz viņa galdiņam.
- Pagaidām skaidrot neko nevajadzēja, jo elfi parādīja upei pārkritušu koku, pār kuru bija aizdejojusi elfa un pēc tam aizklunkurojis Murmulītis.
- Kā viņš turp aizklunkurojis, atmiņā neatausa.
- Parkā var gan vienkārši pastaigāties pa kalnainiem, 64 mūsdienu mākslas izdaiļotiem akriem, bet var arī mērķtiecīgi aizklunkurot līdz vietai, kur, vēsta leģenda, Munks pieredzēja baismīgo " Kliedzienu" un tad ņemt un kārtīgi izklaigāties pašiem.