uzrāpot
uzrāpot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzrāpoju | uzrāpojam | uzrāpoju | uzrāpojām | uzrāpošu | uzrāposim |
| 2. pers. | uzrāpo | uzrāpojat | uzrāpoji | uzrāpojāt | uzrāposi | uzrāposiet, uzrāposit |
| 3. pers. | uzrāpo | uzrāpoja | uzrāpos | |||
Pavēles izteiksme: uzrāpo (vsk. 2. pers.), uzrāpojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzrāpojot (tag.), uzrāpošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzrāpotu
Vajadzības izteiksme: jāuzrāpo
1.Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem; rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par cilvēkiem; pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Četru gadu vecumā uzrāpos augstā priedē un galotnē šūpojos.
- Bet, kad pirmo reizi pa stieni uzrāpos līdz griestiem, jutos kā supervarone.
- Viņa uzrāpoja pašā virsotnē, un krūtis, cīnoties pēc elpas, smagi cilājās.
- Uzrāpos arī uz ledāja.
- No bailēm uzrāpos kokā!