izspietot
izspietot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izspietoju | izspietojam | izspietoju | izspietojām | izspietošu | izspietosim |
| 2. pers. | izspieto | izspietojat | izspietoji | izspietojāt | izspietosi | izspietosiet, izspietosit |
| 3. pers. | izspieto | izspietoja | izspietos | |||
Pavēles izteiksme: izspieto (vsk. 2. pers.), izspietojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izspietojot (tag.), izspietošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izspietotu
Vajadzības izteiksme: jāizspieto
Spietojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- «Divas puses nav viena vesela,» iespaidu uz medus ievākumu raksturo pieredzējušais biškopis, « ja saimnieks neredz, ka saime izspieto, paliek puse bišu un īsti medus nav.
- 18. Novērst spietošanas noskaņu, saņemt un izmantot spietu, sakārtot izspietojamās bišu saimes ligzdu.
- Kura izspieto, to atzīmē un spietu ielaiž jaunā stropā.
- Savukārt, izspietojušā saimē jaunā māte vairs neapsēklosies.
- Iedomājos, ka varbūt tomēr mātes nav cīnījušās un tagad viena daļa no saimes izspietojusi.