izspīlēties
izspīlēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izspīlējos | izspīlējamies | izspīlējos | izspīlējāmies | izspīlēšos | izspīlēsimies |
2. pers. | izspīlējies | izspīlējaties | izspīlējies | izspīlējāties | izspīlēsies | izspīlēsieties, izspīlēsities |
3. pers. | izspīlējas | izspīlējās | izspīlēsies |
Pavēles izteiksme: izspīlējies (vsk. 2. pers.), izspīlējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izspīlējoties (tag.), izspīlēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izspīlētos
Vajadzības izteiksme: jāizspīlējas
2.Refl. → izspīlēt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izdilis, bezasiņu augums melnajā halātā un uzburbis, valguma pilns vēders kā bumba izspīlējies zem auduma.
- Tā kleita ir izspīlējusies un krokojas, un krunkojas.
- Ik pa brīdim vēders izspīlējas ciets un spics, tad viņai sāp stiprāk.
- Viņas nepareizie vaibsti pavisam sašķobījās un vaigukauli izspīlējās.
- Viena no viņām ir grūtniecības pēdējos mēnešos; vēders zem vaļīgā apģērba uzvaroši izspīlējies.