gurkstēt
gurkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gurkstu | gurkstam | gurkstēju | gurkstējām | gurkstēšu | gurkstēsim |
| 2. pers. | gurksti | gurkstat | gurkstēji | gurkstējāt | gurkstēsi | gurkstēsiet, gurkstēsit |
| 3. pers. | gurkst | gurkstēja | gurkstēs | |||
Pavēles izteiksme: gurksti (vsk. 2. pers.), gurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gurkstot (tag.), gurkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gurkstētu
Vajadzības izteiksme: jāgurkst
1.Radīt raksturīgu troksni (par ko blīvu, mitru u. tml., kas saskaras ar ko vai beržas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Par priekšmetiem, kas saskaras ar ko blīvu, mitru u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Turnišķu klusumā, liekas, var dzirdēt, kā gurkst sniegs.
- Saulainais sestdienas rīts ir gurkstošs kā izrullēts spodri balts linu galdauts.
- Nogriezāmies pa šoseju un devāmies uz priekšu pa spelgoņā gurkstošo lielceļa malu.
- Sniegs gurkstēja zem Dižmātes kājām, kad viņa tuvojās korei.
- Maks, kosmētikas somiņa, maisiņš ar kaut ko vijīgu un zīdīgi gurkstošu.