gurkšķēt
Lietojuma biežums :
gurkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | gurkšķu | gurkšķam | gurkšķēju | gurkšķējām | gurkšķēšu | gurkšķēsim |
| 2. pers. | gurkšķi | gurkšķat | gurkšķēji | gurkšķējāt | gurkšķēsi | gurkšķēsiet, gurkšķēsit |
| 3. pers. | gurkšķ | gurkšķēja | gurkšķēs | |||
Pavēles izteiksme: gurkšķi (vsk. 2. pers.), gurkšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: gurkšķot (tag.), gurkšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: gurkšķētu
Vajadzības izteiksme: jāgurkšķ
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atlaida jostu — sirds ar klusu gurkšķi novēlās kaut kur vēderā, saceldama iekšpusē siltus viļņus, un uz brīdi apklusa.
- Dažam sestdienas rītu skaistākā himna ir skābu kāpostu sulas gurkšķi, notekot tai pa iepriekšējā naktī alkohola izārdīto barības vadu.
- Gadsimta gaistošais , gurkšķošais , greizais , guļošais rīts
- - Un tā vienā ziemas vakarā, kad, ejot pa Vērmaņa parka celiņu, sniegs zem kājām gurkšķēja un pie debesīm mirdzēja zvaigznes kā nosētas, kas janvāra mēnesī nozīmē stingru salu, pie vārtiem es satiku Gulbi.
- likās jau ka raibi tauriņi trakulīgā dejā acu priekšā griežas un vēders gurkšķ kā tāds purva akacis...