gurķis
Lietojuma biežums :
gurķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas dārzenis (“Cucumis Sativus”) ar garu, ložņājošu stublāju, dzelteniem ziediem un zaļiem, iegareniem augļiem.
PiemēriJura tēvs Jānis bija dēvēts par kārtīguma un godīguma iemiesojumu, bet māte raksturota kā dārzkope, kura laiku pavada tomātu, gurķu un zemeņu dobēs.
Saistītās nozīmesagurķis.
Tulkojumicucumber, cucumber vine.
1.1.Šī dārzeņa auglis.
PiemēriViņa gāja caur tirgu, grauzdama skābētus gurķus, un smējās.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiDeguns kā gurķis.
Tulkojumicucumber.
2.sarunvaloda Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
PiemēriTie bija ļoti nopietni projekti un man kā zaļam gurķim piedalīties tajos bija liels izaicinājums.
Saistītās nozīmes
Tulkojumicub, greenhorn.
4.joma: botānika; formā: daudzskaitlis Ķirbju rindas ģints (“Cucumis”), viengadīgi lakstaugi, izplatīti gk. Āfrikā, ~30 sugu.
Stabili vārdu savienojumiSējas gurķis.
Stabili vārdu savienojumiLaist gurķi. Novilkt uz gurķa. Rullēt gurķi. Sist gurķi.
Avoti: LLVV, ME, SLG, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit