gurlums
gurlums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurlums | gurlumi |
| Ģen. | gurluma | gurlumu |
| Dat. | gurlumam | gurlumiem |
| Akuz. | gurlumu | gurlumus |
| Lok. | gurlumā | gurlumos |
Nogurums, gurdenums.
Avoti: EH