iesācējs
iesācējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iesācējs | iesācēji |
Ģen. | iesācēja | iesācēju |
Dat. | iesācējam | iesācējiem |
Akuz. | iesācēju | iesācējus |
Lok. | iesācējā | iesācējos |
iesācēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | iesācēja | iesācējas |
Ģen. | iesācējas | iesācēju |
Dat. | iesācējai | iesācējām |
Akuz. | iesācēju | iesācējas |
Lok. | iesācējā | iesācējās |
1.Tas, kurš iesāk (ko darīt); veic pirmo (darbības, norises) posmu.
PiemēriUn raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju…
- Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju…
- Vilks, kas visbeidzot pārtop no mijkrēšļa tumsas izaugušā sunī, ir ļoti nozīmīgs: pēc leģendas, vilks ir šīs pilsētas iesācējs, bez viņa šeit nekā nebūtu bijis.
2.Tas (tāds), kas tikko sāk vai ir sācis (piemēram, mācīties, strādāt) un kam vēl nav pietiekamu zināšanu, iemaņu.
PiemēriEs vairs neesmu iesācējs.
- Es vairs neesmu iesācējs.
- Viņa kustības izskatījās nemākulīgas, kā iesācējam.
- Darbs ir beidzies, mamma šodien ved mazo Verneru uz hokeja treniņu iesācējiem.
- Tipiska iesācēja kļūda.
- Iztēlojieties, ka iesācējs ar pieredzējušu spēlētāju spēlē šahu!
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit