gurksts
gurksts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurksts | gurkstis |
| Ģen. | gurksts | gurkšu |
| Dat. | gurkstij | gurkstīm |
| Akuz. | gurksti | gurkstis |
| Lok. | gurkstī | gurkstīs |
1.Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā.
2.Kas sagriezts, savīts.
Avoti: TlV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Runa ar katru dienu apauga epitetiem, līdz sasniedza visai pieklājīgu vērienu, ritmu aizņemoties no grieķu varoņeposiem, bet fonā čaukstot sienam un nekaunīgās govs māgas gurkstiem: