gurkstoņa
gurkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gurkstoņa | gurkstoņas |
| Ģen. | gurkstoņas | gurkstoņu |
| Dat. | gurkstoņai | gurkstoņām |
| Akuz. | gurkstoņu | gurkstoņas |
| Lok. | gurkstoņā | gurkstoņās |
Ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums → gurkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neviens gan ar viņu nerunāja, vien fonā bija dzirdama sniega gurkstoņa.
- Sniega gurkstoņa un maiga bezvārdu šūpuļdziesma varbūt nāks vēlāk, kad viss būs norimis.
- Katrs skrapšķis, zara lūšana, augšā kāpēja elšana un lejā sniegu mīdošo kāju gurkstoņa papildināja to bezskaņas vienatni, kurā atradās Mannu, turēdamās pie galotnes, jo tagad viņa zināja, ka neviens nenāks un neviens pat neredzēs, kā viņa tiks novilkta lejā no koka.
- Šobrīd es dzirdu vienīgi sniega gurkstoņu zem zābakiem.
- Kad tuvāko apkārti šķietami norobežo vates siena un tikai sniega gurkstoņa atgādina, ka neesat nokļuvis mēmajā kino.