izkapts
izkapts sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izkapts | izkaptis |
| Ģen. | izkapts | izkapšu |
| Dat. | izkaptij | izkaptīm |
| Akuz. | izkapti | izkaptis |
| Lok. | izkaptī | izkaptīs |
1.Roku darbarīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
Stabili vārdu savienojumiIzkapts labi kož. Izkapts labi ņem.
- Izkapts labi kož sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa
- Izkapts labi ņem sarunvaloda, frazeoloģisms — saka, ja izkapts labi pļauj, ir asa
1.1.Pļaujmašīnas vai kombaina daļa – asmens, kas nopļauj zāli, labību u. tml.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es visu laiku gribu gadatirgū nopirkt izkapti un to izdarīšu!”
- Man bija tikai 11 gadu, kad sāku pļaut ar izkapti.
- Viņa aizņēmusies izkapti, izpļāvusi zāli starp dekoratīvajiem kokiem un krūmiem.
- Kur, nāve, tava izkapts bij pieslieta šos garos gadus?
- Pretī kazakiem tiem tad būtu jāiet ar izkaptīm un koka bozēm.