atceļot | Tēzaurs

atceļot

Lietojuma biežums :

atceļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Ceļojot atkļūt šurp; ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).

1.1.nepabeigtas darbības nozīme Ceļot šurp.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri