atceļš
atceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atceļš | atceļi |
| Ģen. | atceļa | atceļu |
| Dat. | atceļam | atceļiem |
| Akuz. | atceļu | atceļus |
| Lok. | atceļā | atceļos |
Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atceļā uz mājām nevarēja neiegriezties tuvu šosejai esošajā Varakļānu pils kompleksā.
- Atceļā tiem uzbruka un Saules kaujā sakāva zemgaļu un žemaišu karaspēks.
- Sarunu laikā viņš saslima un atceļā nomira 1263. gada 21. novembrī.
- Atceļā viņiem purvainā apvidū uzbruka lietuviešu karaspēks, bet tika sakauts.
- Viņš Rīgā koncertēs arī atceļā no Tallinas, tātad – trešajā janvārī.