atceļot
atceļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atceļoju | atceļojam | atceļoju | atceļojām | atceļošu | atceļosim |
| 2. pers. | atceļo | atceļojat | atceļoji | atceļojāt | atceļosi | atceļosiet, atceļosit |
| 3. pers. | atceļo | atceļoja | atceļos | |||
Pavēles izteiksme: atceļo (vsk. 2. pers.), atceļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atceļojot (tag.), atceļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atceļotu
Vajadzības izteiksme: jāatceļo
1.Ceļojot atkļūt šurp; ceļojot atkļūt (kur, pie kā u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Ceļot šurp.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- XV– XVI gadsimtā šajās vietās apmetās no Kursas atceļojušie zvejnieki.
- Viņaprāt, no Birmas atceļojusī kaķene krasi atšķīrās no Siāmas kaķa.
- Mērojot apmēram 750 kilometrus garu ceļu uz Ventspili atceļojis Nila balons.
- Tā ir inovatīva tehnoloģija, kas līdz Latvijai atceļojusi no Kanādas.
- Daļa no tām atceļo uz Latviju un šogad arī uz Pļaviņām.