izrikšot
Lietojuma biežums :
izrikšot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Rikšojot, rikšiem izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Rikšojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
1.2.sarunvaloda Ātri izskriet (par cilvēku).
1.3.sarunvaloda, pārnestā nozīmē, transitīvs Izstaigāt, izskraidīt (par cilvēku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri