uztiept
uztiept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uztiepju | uztiepjam | uztiepu | uztiepām | uztiepšu | uztiepsim |
| 2. pers. | uztiep | uztiepjat | uztiepi | uztiepāt | uztiepsi | uztiepsiet, uztiepsit |
| 3. pers. | uztiepj | uztiepa | uztieps | |||
Pavēles izteiksme: uztiep (vsk. 2. pers.), uztiepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uztiepjot (tag.), uztiepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uztieptu
Vajadzības izteiksme: jāuztiepj
Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- reizēm nevajag visu izdomāto uztiept viesiem, lai paliek kas nepaveikts.
- Nacionālisti lēja asinis par tautas pašnoteikšanos un atbrīvošanos no uztieptām virsvarām.
- Kaut kur uzstājīgi, kā uztiept savu gribēdami, sauc vanagi.
- Otra avīzei uztiepta sīku nelietību virtene bija anonīmās trimdinieku jeb lasītāju vēstules.
- Par to, kurš kuram tur kaut ko uztiepj, var pasmīnēt.