uzticība
Lietojuma biežums :
uzticība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Vispārināta īpašība → uzticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Pārliecība par labvēlīgu, godīgu attieksmi, rīcību pret sevi; paļāvība, ticība.
2.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, uz kura attieksmi, rīcību (kādu uzdevumu veikšanā) pilnīgi paļaujas (parasti kādā sabiedriskā struktūrā).
Stabili vārdu savienojumiUzticības votums.
Avoti: LLVV, LEV
Korpusa piemēri