uzlingot
uzlingot 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Metot ar lingu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); metot ar lingu, uzvirzīt uz kādas vietas; arī uzmest1.
2.sarunvaloda, intransitīvs Ātri uziet, uznākt, uzskriet.
Avoti: LLVV