dzimts2
dzimts īpašības vārds; parasti formā: noteiktā galotneLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dzimts | dzimti |
| Ģen. | dzimta | dzimtu |
| Dat. | dzimtam | dzimtiem |
| Akuz. | dzimtu | dzimtus |
| Lok. | dzimtā | dzimtos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dzimta | dzimtas |
| dzimtas | dzimtu |
| dzimtai | dzimtām |
| dzimtu | dzimtas |
| dzimtā | dzimtās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | dzimtais | dzimtie |
| Ģen. | dzimtā | dzimto |
| Dat. | dzimtajam | dzimtajiem |
| Akuz. | dzimto | dzimtos |
| Lok. | dzimtajā | dzimtajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| dzimtā | dzimtās |
| dzimtās | dzimto |
| dzimtajai | dzimtajām |
| dzimto | dzimtās |
| dzimtajā | dzimtajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
1.Tāds, kur (kāds) ir dzimis.
1.1.Tuvs, pierasts no dzimšanas, arī savs.
Stabili vārdu savienojumiDzimtā valoda.
- Dzimtā valoda vārdkoptermins — parasti pirmā valoda, kuru cilvēks apguvis bērnībā
2.Tāds, kas no dzimšanas piederīgs kādai noteiktai vietai, tautai u. tml.
Stabili vārdu savienojumiIepirkt par dzimtu.
- Iepirkt par dzimtu vēsturisks, vārdkoptermins — nopirkt (zemnieka saimniecību, zemi) dzimtīpašumā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka skolotāja Marja Ivanovna ar mazo Vovočku nedrīkst runāt dzimtā valodā.
- Man liekas, ka viņu arī māc ilgas pēc dzimtā kalna.
- 1: atteikties no " dzimtā mikrorajona", ja tam nav potenciāla
- Roberto nodarbei ik dienu sekos līdzi arī 782 Roberto dzimtā ciema sardīnieši.
- Kas ar šo dzimtu noticis pēc kara, kas to lai zina.