dzimtnieks
dzimtnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dzimtnieks | dzimtnieki |
| Ģen. | dzimtnieka | dzimtnieku |
| Dat. | dzimtniekam | dzimtniekiem |
| Akuz. | dzimtnieku | dzimtniekus |
| Lok. | dzimtniekā | dzimtniekos |
1.Dzimtcilvēks.
2.Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
Avoti: LLVV