atsprakšēt
atsprakšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsprakšu | atsprakšam | atsprakšēju | atsprakšējām | atsprakšēšu | atsprakšēsim |
| 2. pers. | atsprakši | atsprakšat | atsprakšēji | atsprakšējāt | atsprakšēsi | atsprakšēsiet, atsprakšēsit |
| 3. pers. | atsprakš | atsprakšēja | atsprakšēs | |||
Pavēles izteiksme: atsprakši (vsk. 2. pers.), atsprakšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsprakšot (tag.), atsprakšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsprakšētu
Vajadzības izteiksme: jāatsprakš
Sprakšķot atkļūt šurp; sprakšķot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: LLVV