atspraudīt
Lietojuma biežums :
atspraudīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atspraudu | atspraudām | atspraudīju | atspraudījām | atspraudīšu | atspraudīsim |
| 2. pers. | atspraudi | atspraudāt | atspraudīji | atspraudījāt | atspraudīsi | atspraudīsiet, atspraudīsit |
| 3. pers. | atsprauda | atspraudīja | atspraudīs | |||
Pavēles izteiksme: atspraudi (vsk. 2. pers.), atspraudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atspraudot (tag.), atspraudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atspraudītu
Vajadzības izteiksme: jāatsprauda
Vairākās vietās vai vairākkārt, arī pavirši atspraust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc Uršule, atgriezusies Milkantos, kur viņu stundu stundām mērīja un durstīja no pašiem Biržiem atbraukušais skroderis Konrāds Pšituleckis, kuram bija uzticēts izaugušajai Norvaišaitei un pie reizes arī pārējiem ģimenes locekļiem pašūt pa vairākām jaunu drēbju kārtām, mātes itāliskajā spogulī vērodama sevi ietērptu jaunajā zilgana samta kleitā, kuru Konrāds stiepa, sēja, atspraudīja, raustīja un rotāja mežģīnēm un apmalojuma lentītēm, klusībā nosprieda, ka viņas cienīgs – ne vairāk, ne mazāk – ir tikai un vienīgi pats Viļņas benediktiešu kosteris.
- Lieciet sapildīto bumbu uz sapildītās tūtiņas un vairākās vietās atspraudiet ar piespraudēm.
- Ja auduma strēmele beidzs, atspraudiet, kur pabeidzāt, sagatavojiet jaunu strēmeli un sāciet no vietas, kurā beidzāt.
- Tagad ielieciet starp salocīto jostiņu svārciņus un atspraudiet simetriski 4 vietās: sānos ( lai vīles ir simetriski sānos) un priekšā un aizmugurē.
- staigaajot pa daarzu shlepi atspraudu uz augshu.